Deju un kustību terapija

Deju un kustību terapija pieejama daudzfunkcionālajā centrā “Solis Augšup” pie deju un kustību terapeites apmācībā Līvas Kupčas.

Saziņai: +371 28185108, liva.kupca@gmail.com

KAS IR DEJU UN KUSTĪBU TERAPIJA?

Tas ir terapijas veids, kurā “runā” ķermenis un kustība. Ķermenim ir sava valoda, tam piemīt atmiņa un tas spēj ar kustību izteikt to, ko ne vienmēr varam pasacīt ar vārdiem. Ja esam priecīgi, ķermenim ir tendence paplašināties. Ja piedzīvojam bailes, ķermenis instinktīvi saraujas un noslēdzas, lai sevi pasargātu. Ikviena mūsu emocija un pieredze atbalsojas ķermenī. Deju un kustību terapija balstās izpratnē par ķermeņa un prāta savstarpējo mijiedarbību. Deju un kustību terapeits ir speciālists, ārstniecības persona, kurš nodrošina pieņemošu, nevērtējošu attieksmi un ar savām zināšanām un prasmēm sniedz tādu atbalstu, kāds katram klientam/pacientam ir nepieciešams.

Kā izskatās deju un kustību terapijas sesija?

Tā priekš katra klienta var izskatīties citādi. Terapeits pieskaņojas klienta vajadzībām. Bērniem deju un kustību terapija bieži ir rotaļa. Ar dažiem bērniem terapijas sesijās es esmu spēlējusi futbolu vai basketbolu, jo bērnam šīs spēles saistās ar personīgi nozīmīgām tēmām par uzvaru un zaudējumu. Ar kādu citu bērnu es esmu būvējusi mājiņas no audumiem un segām, lai izpētītu personīgās telpas un robežu jautājumu. Reizēm tiek rīkotas kaujas vai uzlikti “boksa maisi”, kur izreaģēt agresiju un pakāpeniski attīstītu pašregulāciju. Savukārt, mana pieredze darbā ar neverbāliem bērniem, rāda, ka kustība ir valoda, kurā bērns “runā” vislabāk. Sadarbība un komunikācija caur kustību ir milzīgs atvieglojums bērnam, terapeitiskā telpa kļūst par vietu, kur bērns var būt pats, kurā uz brīdi viņam nav jāpielāgojas ne vienmēr izprotamajai pasaulei.

Kam deju un kustību terapija var būt palīdzoša?

Deju un kustību terapeiti strādā ar dažādām klientu/pacientu grūtībām. Tās var būt fiziskas, emocionālas, sociālas, kā arī kognitīvas. Deju un kustību terapija var būt palīgs arī personības attīstībā cilvēkiem bez specifiskām grūtībām. Deju un kustību terapija palīdz attīstīt ķermeņa uztveri un apzinātību, kas ir svarīgi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ķermeņa apzinātība sniedz izpratni par savu ķermeni, tā robežām un mijiedarbību ar citiem. Vienlaikus tā ir galvenais priekšnosacījums emocionālās pašregulācijas attīstībai. Terapijā nekas nav labi vai slikti un terapeits ir speciāli apmācīts speciālists, kas spēj saturēt to, kas notiek sesijā. Deju un kustību terapija var kalpot arī par vietu, kurā bērns atgūst zināmu kontroli pār situāciju. Tas ir īpaši būtiski bērniem, kuriem slimības vai traucējumu dēļ ir ierobežotas iespējas vadīt un kontrolēt sevi ārpasaulē.

Vai, lai apmeklētu deju un kustību terapiju, ir jāprot dejot?

Nē! Deju un kustību terapija nav dejošanas nodarbība. Dejot nav jāprot un mēs arī nemācamies dejot (ja vien tāda nav klienta vēlme). Vārds “deja” drīzāk norāda uz terapijas radošo elementu. Ikvienai kustībai, kurā ienāk radošums, ir potenciāls kļūt par deju, taču tāds nav pašmērķis. Bērni radošumu visbiežāk pauž rotaļājoties. Deju un kustību terapijā nav pareizu vai nepareizu kustību. Mēs mācamies klausīties un sarunāties ar savu ķermeni un tad ļaut tam izteikt savu pašsajūtu ar kustību. Šis process var būt vairāk vai mazāk apzināts, atkarībā no klienta vecuma un kognitīvā stāvokļa.

Kā tas notiek praktiski?

Strādājot ar bērniem, es vispirms tiekos ar bērna vecākiem (bez bērna klātbūtnes), kurā ievācu informāciju par bērnu un iemesliem, kāpēc tiek meklēta palīdzība. Pēc tam, tiekoties sesijās ar bērnu, es turpinu bērna izvērtēšanu un uzstādu konkrētākus mērķus. Mūsu sadarbība var tikt organizēta gan īstermiņā (sākot no 10 sesijām) vai ilgtermiņā. Ilgtermiņa sadarbības mērķi var mainīties atkarībā no terapeitiskā procesa un tā, kas tajā izgaismojas vai mainās.

Sesijas garums var būt no 25-60 minūtēm un tas parasti ir atkarīgs no konkrētā bērna. Sesijai ir trīsdaļīga struktūra un tā ietver ievada daļu ar ķermeņa apzinātības un iesildīšanās vingrinājumiem, vidusdaļu, kurā strādājam pie specifiskiem mērķim un noslēguma daļa – relaksācija. Atkarībā no bērna vecuma un kognitīvā stāvokļa, bērns arī verbāli novērtē sesijā piedzīvoto.

Sesijas var būt direktīvākas – tādas, kurās es kā terapeits piedāvāju konkrētus vingrinājumus un uzdevumus, vai mazāk direktīvas – es sekoju klientam un tam, kur mūs aizved kustība un rotaļa.

Abas pieejas var tikt izmantotas atkarībā no sadarbības mērķiem un iespējām.

Ceru uz drīzu tikšanos!
Līva Kupča (deju un kustību terapeite apmācībā)